1626 - Zelts, rums un zobeni!

Šī ir pirātu spēle, kuras darbība norisinās uz alternatīvās Zemes alternatīvajā 17. gadsimtā. Gan vēsture, gan ģeogrāfija šeit atšķiras no mūsu Zemes, taču ir saskatāmas arī kopīgas iezīmes. Taču viena atšķirība ir patiešām būtiska – šajā pasaulē gan maģija, gan jūrā (un ne tikai) dzīvojošie briesmoņi ir pavisam reāli. Tie, protams, nav sastopami ik uz soļa, taču ikvienam, dodoties jūrā, ir jāapzinās, ka viņam var uzbrukt ne tikai pirāti, bet arī nāras, zāģzobenzivis un pat krakeni.

Politiskā un ekonomiskā situācija

Pirms 42 gadiem ir atklāta Āmurika, līdz šim nezināms kontinents, kurš atrodas aiz Talantijas okeāna. Vecajā pasaulē par ietekmi Āmurikā cīnās divas Jūropas lielvalstis: Spūnija un Englandija.

Englandijā (galvaspilsēta Lundona, lokācija – ostas pilsēta Portsitija) valda Ričards 12 Drosmīgais (29 gadi). Neprecējies. Viņam patīk karot un kuģot. Pārsvarā protestantiska valsts bet, tā kā Englandijā dzīvo ne tikai parastie cilvēki, bet reizēm ir sastopami arī Senās tautas pēcteči, tad šī valsts ir visai mērena savās kristietības izpausmēs. Eksportē vilnas audumu, alu, labību, zivis un dārgakmeņus - ahātus un topāzus. Ir visai vēsās attiecībās ar Spūniju. 

Spūnijā (galvaspilsēta Apelnīnija, lokācija – ostas pilsēta Kastānija) valda Karloss III, (42 gadi) un viņa sieva, Izabelle (32 gadi). Izteikti katoļticīga valsts ar spēcīgu floti, labu ekonomiku (eksportē vīnu,  greznus audumus, augļus). Konkurē ar Englandiju eksporta jomā.

Āmurikā pastāv vairākas samērā augsti attīstītas indijāņu ciltis (enki, učteki, paiji), tur ir sava reliģija, savi vietējie mošķi, kam patīk uzkost neuzmanīgus ceļotājus, daudz kukurūzas, cukurkārklu un daudz zelta. Bet, tā kā šīs ciltis tradicionāli savā starpā nesatiek, tad tām neizdodas padzīt baltos iekarotājus. 

Spēles lokācijas

Portsitija

Pilsētā valda tirgotāju ģilde. Pilsētas mērs ir tirgotāju ģildes eltermanis (vecākais) Bartolomejs Deivenports. Te ir ļoti skaista protestantu baznīca, kas celta jau pirms 600 gadiem, un tās priesteris Alberts Silverstons ir visai neiecietīgs pret Seno ļaužu pēctečiem, daži no kuriem dzīvo pilsētas apkaimē. Tomēr pārējie iedzīvotāji ar viņiem tīri labi sadzīvo, it sevišķi tāpēc, ka viņi mēdz būt labi dziednieki. Pilsētā ir arī diezgan spēcīga zvejnieku ģide, jo zivis ir galvenais Portsitijas eksporta postenis. Kā arī pilsētas apkaimē ir vairākas ietekmīgas zemnieku saimniecības, kas spēj ar labību apgādāt ne tikai pilsētu, bet arī graudus eksportēt. 

Kastānija

Šeit nav tirgotāju ģildes, bet ir divi lieltirgotāji - dons Aleksandro de Baloba un Diego de Mendoza, kuri konkurē savā starpā. Tā kā pilsētas mērs ir gājis bojā iepriekšējā pirātu uzbrukuma laikā, kas notika pirms mēneša, pilsētā valda bīskaps Lūcijs. Kastānijas apkaimē ir plaši vīnogulāju lauki un pilsētā ir vairākas vīna tirgotavas, kā arī Kastānija ir slavena ar saviem zīda audumiem. Kā jau ikvienā ostas pilsētā, lielu daļu pilsētas iedzīvotāju sastāda zvejnieki.

Pilsētā ir ļoti labs ārsts, Frederiko Armani, kas prot ārstēt visas kaites, bet par to ņem labu naudu, tāpēc nabadzīgākie iedzīvotāji ārstējas pašu spēkiem.

Pikču-Makču

Indijāņu pilsētas parasti atrodas dziļāk kontinentā, vistuvākā Talantijas okeānam ir Pikču-Makču. Pikču-Makču pilsētā jau gadsimtiem dzīvo spēcīgā paiju cilts. Pilsētas iedzīvotāji ir ļoti kareivīgi, te ir viens no kontinenta galvenajiem Cipaktli tempļiem, kas padara šo pilsētu ļoti ietekmīgu ne tikai ekonomiskā un militārā, bet arī reliģiskā nozīmē. Pilsētā valda karalis-priesteris Tenočs. Indijāņi dienas vada, audzējot kukurūzu, medījot, zvejojot, ievācot cukurkārklus, iegūstot zeltu un plānojot uzbrukumus bālģīmjiem. Viņu vidū ir arī ļoti prasmīgi zeltkaļi. Vispār indijāņiem ļoti patīk greznoties un dižoties, jo košāks apģērbs un vairāk rotu - jo cienījamāks indijānis. Indijāņiem karot grib un prot arī sievietes. Bālģīmjus indijāņi uzskata no vienas puses par dīvaiņiem, kuri nedzird zemi un tic tikai vinam dievam - bet kā tad visi pārējie???-, no otras puses - par ļoti garšīgu ēdienu un dzērienu, kā arī košu audumu piegādātājiem. 

Ņuroma

Abām Jūropas valstīm ir viena kopīga kolonija Āmurikā - Ņuroma, taču katras valsts iedzīvotāji dzīvo savā kvartālā. Ņuromas iedzīvotāji iepērk no indijāņiem kukurūzu, cukurkārklus, dzen labu rumu un skalo zeltu.

Pilsēta nesen ir cietusi no indijāņu un pirātu apvienotā uzbrukuma. Tagad tur ir palikuši ļoti nedaudz iedzīvotāju – daži zelta skalotāji, daži ruma gatavotāji, daži amatnieki. Pilsētas mērs Bonifācijs Franklins ir izsludinājis, ka katram jaunajam pilsētas iedzīvotājam piešķirs dzīvesvietu un uz pirmo mēnesi atlaides no visiem nodokļiem.

Tortilja

Visam pa vidu gaisu maisa pirāti. Galvenā pirātu rezidence ir Tortiljas sala, kas atrodas Talantijas okeānā, teju pa vidu starp Veco un Jauno pasauli. Tortiljā jau 10 gadus būtībā valda gubernators kapteinis Bluds, bijušais (un būsim godīgi, esošais) pirāts. Nomināli Tortilja ir Englandijas padotībā, bet faktiski tā ir neatkarīga salu valsts. Tortilja neko neražo, eksportē jūrniekus/karotājus. Te valda diezgan liela anarhija, tomēr gubernatoru visi ciena un kaut kā maksā arī nodevas. Par to gubernators uztur ļoti labu ārstu Artūru Elderu, kas māk ārstēt visādas gan kaites, gan ievainojumus. 

***

Ir vasaras beigas. Parasti šai laikā noris ļoti aktīva tirdzniecība. Vecās pasaules valstis sūta kuģus ar savām eksporta precēm uz Jauno pasauli. Tur tās labprāt pērk gan indjiāņi, gan Ņuromas iedzīvotāji. Atpakaļ kuģo ar zeltu, kukurūzu, cukurkārkliem un rumu, kas ir modes preces Vecajā pasaulē. Bet, tā kā pirātiem arī gribas ēst un dzert, viņi mēģina šos kuģus aplaupīt. 

***

Klīst baumas, ka ir atklātas vecas indijāņu pilsētas – Dolerado - drupas, kur visas mājas ir pilnas ar zeltu un dārgakmeņiem, un turpat blakus ir ļoti bagātīgas zelta raktuves – tādas, ka zelts tur mētājas uz zemes kā akmeņi.

***

Nesen pirātu leģendārais kapteinis Vienacis Rodžers sāka dīvaini uzvesties, palika pavisam traks. Viņš visiem stāstīja, ka viņu kāds izseko, raugās uz viņu ar ļaunām, sarkanām acīm… Beidzot viņš pakārās. Bet varbūt arī varbūt tika pakārts? Jo vecais mērglis kaut kur ir noracis milzīgus dārgumus – vai nu vienā no Tortiljas salām, vai varbūt Āmurikas piekrastē – ir apraktas daudzas lādes, pilnas ar zeltu.

***

Klīst nostāsti, ka kaut kādi vai nu pirāti, vai tirgotāji ir izzvejojuši jaunu nāriņu, piesmējuši un nogalinājuši, un tagad jūras iedzīvotāji ir noskaitušies un uzbrūk visiem kuģiem, kurus var atrast. Un tiešām vairāki kuģi ir avarējuši un to apkalpes ir izglābušās tikai daļēji, un viņi no bailēm laikam zaudējuši prātu, jo var murmināt tikai kaut ko par milzu briesmoņiem ar gariem taustekļiem, kas pārplēš kuģi kā papīra lapu.